Labējie un Kreisie

Latvijā pamanāma tipiska kļūda dalīt Labējos un Kreisos pēc nacionālās piederības. Ja latvieši – tātad Labējie, ja krievi, tātad Kreisie! Patiesību sakot, Latvijā nav nedz īstu labējo, nedz kreiso! Es Labējos un Kreisos iedalītu tā:

Labējie – Uzmanības centrā ir vietēji uzņēmēji, vietējā kultūra, valsts ekonomiskā brīvība. Uzsvars uz biznesu, konkurenci, zemiem nodokļiem biznesam. Labējos tradicionāli veido sabiedrības krējums, vietējie uzņēmēji, ražotāji, zinātnieki, juristi, kultūras darbinieki. Cīnās par savas valsts uzņēmējdarbību, cīnās par vietējo uzņēmēju konkurētspēju attiecībā pret ārvalstu. Pārstāv nacionālās intereses ne tikai dziesmu svētku rīkošanā, bet arī aizstāvot Latvijas intereses starptautiskajā laukā. Uzmanības centrā ir vietējie uzņēmumi, viņu konkurētspēja, atbalsts viņiem. Ja Latvijas valdībā būtu īsti Labējie, tad valsts pasūtījumos uzvarētu tikai Latvijas uzņēmumi un Latvijas ražojumi. Skolas lietotu tikai Latvijā ražotās burtnīcas (neatkarīgi no to kvalitātes vai cenas), ministrijās tikai Latvijā ražotie galdi, krēsli u.t.t. Arī kultūrā – akcents uz vietējo kultūru. Pašlaik īsts labējo piemērs kultūras dzīvē ir Krievija. Ar likumu un nodokļu palīdzību viņi ir gandrīz izskauduši amerikāņu filmas un viņu kinoteātros pārsvarā rāda Krievijas filmas. Nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, taču nodokļu slogs uz masu, patēriņu.

Kreisie – uzmanības centrā sociālā sfēra, cilvēks, darbinieks, multikultūra, vienlīdzība. Uzsvars uz darba ņēmēju, sociāli maznodrošināto aizsardzību, sabiedrības noslāņošanās mazināšanu. Kreisie tradicionāli veidojas no arodbiedrību pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām. Cīnās par darbinieku tiesībām un apstākļiem, par pensijām, jaunajām māmiņām, veselības aprūpi, sociālo aprūpi. Te nebūs svarīgi, kur ražotas burtnīcas skolām, bet izvēles kritērijs būs tās atbilstība vajadzībām, cenai. Tāpat arī galdi ministrijās noteikti ka nebūs labāki par parasto darbinieku galdiem, jo tiem ir jāpilda sava funkcija nevis jāizrādās. Par kultūru – uzmanība uz kultūras dažādību, nediskriminēšanu. Kreisie atbalstīs gan Pareizticīgo baznīcas būvniecību, gan Mošejas būvniecību. Nodokļu atvieglojumi nabadzīgajiem un lieli nodokļi bagātajiem!

Ir labi, ja šīs abas politikas mijiedarbojas, mainās ik pa 10 gadiem. Pēc tam, kad esam uzlabojuši uzņēmējdarbību un kļuvuši bagātāki, var pievērsties sociālajām vajadzībām. Pēc tam atkal pievērsties uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Abas politikas reizē neizdosies realizēt. Budžets ir viens. Jālemj uz kuru kārti likt!

Ir vēl komunisti – pretenzijas pret brīvā tirgus ekonomiku, liberāļi – iebilst pret jebkādiem ierobežojumiem, valda džungļu likumi. Nacionālisti – iebilst pret cittautiešu tiesībām, vēlas īpašas privilēģijas savas tautas pārstāvjiem.

Par Latvijas politiskajiem spēkiem. Vārdos visus var pieskaitīt pie Kreisajiem – runā par pensionāru atbalstu, sociālo aizsardzību. Uz šādām runām arī visbiežāk uzķeras vēlētāji. Darbi gan reti atbilst runātajam. Arī par īstiem labējiem nevienu nenosauksi, nu kur tad ir tas atbalsts vietējiem uzņēmējiem?

Ja pasktamies nesenajā pagātnē, tad mūs drīzāk ir vadījuši Liberāļi. Tirgus ir atvērts jebkādiem ārvalstu ienācējiem, visi ierobežojumi vai aizsardzības pasākumi ir atcelti. Taču sociālā aizsardzība arī nav tikusi nekur tālu. Pārsvarā tiek apgalvots, ka tirgus pats par sevi sakārtosies un nekāds regulējums nav nepieciešams. Un liberāļiem šī politika arī veiksmīgi darbojusies korupcijas aizsegam. Kā var izskaidrot, ka valsts pasūtījumos uzvar ārvalstu uzņēmumi par dārgu cenu? Tas neatbilst nedz Labējo nedz Kreiso politikai!

Un Latvijas kreisie? Kur tad ir tas atbalsts multikulturālismam vai darba ņēmēju tiesībām? Pārsvarā kūrē krievu nacionālistu intereses. Arī korupcijas līmenis nav zems un konkursos arī vinnē ārvalstu (šoreiz Krievijas) uzņēmumi nevis vietējie.

Atbilde ir tāda, ka Latvijas politiku vada Liberāļi. Pēdējā laikā gan bieži var dzirdēt frāzes par atbalstu eksportam, par atbalstu vietējiem uzņēmējiem, par konkurētspējas pacelšanu. Tas tā kā ļauj cerīgi skatīties uz veiksmīgas īstas Labējās politikas veidošanos. Taču sagrauj cerības īstiem Kreisajiem. Diez vai tuvākajos gados būs lielākas pensijas, labākas slimnīcas vai skolas vērstas uz indivīdu.