Pēdējais reiss no Latvijas

2011/03/08 Komentēt

2011.gads, kaut kur ap maiju ceturto vai tā apmēram. Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un devušies emigrācijā. Rīgas lidostā svinīgos apstākļos tālajā ceļā paši sevi pavada kāds pēdējais simts Latvijas labāko dēlu un meitu.

Uz improvizētas tribīnes stāv Zatlers. Līdzās milzīgs sarkans paketslēdzis („rubiļņiks”). Pārējie bariņā turpat netālu dīki izlaidušies uz koferiem.

Zatlers: Dārgie draugi un līdzgaitnieki, šodien es gribētu…
Šķēle: (Sēžot uz milzīga naudas maisa) Īsāk! Krupis ir izvārījies un beigts. Braucam!
Kalvītis: (Pamostas, paver acis spraudziņā) Mēs jau lidojam? A ēst dos? (Atkal aizmieg)
Zatlers: Nu tad, piecelsimies kājās un pēdējo reizi nodziedāsim valsts himnu! (Ievelk gaisu)
Āboltiņa: Neies cauri!
Zatlers: Kādēļ?
Āboltiņa: „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied…” vairs neatbilst patiesībai.
Zatlers: Nu labi… Tad dziedāsim „…Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.”! (Atkal ievelk gaisu)
Šlesers: Pietiek muldēt! Kāpjam ļotenē un gāzi grīdā! (Aiziet iekāpšanas „piedurknes” virzienā)

Visi sāk lēnām celt pakaļas augšā un sekot Šleseram.

Zatlers: (joprojām svinīgi) Saskaņā ar seno latviešu tradīcīju, kā pēdējais aizbraucējs, es lidostā izslēdzu gaismu. (Norauj paketslēdzi)

Pienāk Miķelsons un noplombē elektroietaisi. Abi ar Zatleru seko pārējiem.

Visi sakāpj lidmašīnā.

Šlesers: Bertold! Davai, maucam!
Fliks: Mums naff pilota.
Šlesers: A kur piloti?
Fliks: Aisslitoja ar iepriekšējo reissu.
Repše: Sūds ar viņiem! Es pilotēšu.
Muižniece: Pasarg, Dies! Tikai ne Einārs! Tad labāk eju kājām.
Šlesers: Da manis pēc kaut uz vēdera lien. Kāp ārā!
Muižniece: Kā tad es viena…
Šlesers: Tad sēdi klusu!

Muižniece paskatās uz Šķēli. Tas tēlo mentālu prombūtni un nereaģē.

Šlesers: Eini, uz priekšu!

Repše aiziet uz pilotu kabīni.

Repše: (skaļrunī) Uzmanību! Visiem piesprādzēties! Sākam pacelšanos.
Līdaka: Aizver muti!
Kalvītis: Uz pusdienām pamodiniet!

Lidmašīna aiziet gaisā.

Pēc 20 minūtēm pilotu kabīnē ienāk Dombrovskis.

Dombrovskis: Eini, kurp lidojam?
Repše: Nolēmu līkumu virs Rāznas izmest, no savām zemēm atvadīties. Kad vēl tās redzēšu…

Dombrovskis apsēžas otrā pilota krēslā.

Vēl pēc 20 minūtēm.

Repše: Valdi, man šķiet, ka ir sūdi.
Dombrovskis: Kas i?
Repše: Zupa iet uz beigām.
Dombrovskis: Tūlīt pasaukšu Ķirsonu. Kādu zupu vēlies?
Repše: Ne jau tā zupa, durak, fuelis!
Dombrovskis: Kāds fufelis?
Repše: (Nepacietīgi) Fuelis, bitīt, degviela! Deficīts!
Dombrovskis: Ā! Nu tā arī būtu teicis. Tūlīt pasaukšu Haimu. (Paņem mikrofonu) Haim, panāc šurp!
Kogans: (pēc laiciņa ietusnī pa durvīm) Kas i, ko gulēt neļau?
Dombrovskis: Einim vajag degvielu.
Kogans: Projehaļi, dārgais. Es tagad ir tikai vecs, slims ebrejs… Un ļoti vientuļš. (Aizvācas atpakaļ)
Repše: Lupata!
Dombrovskis: Ko nu?
Repše: (Ar plaukstu zīmē gaisā krītošas lidmašīnas trajektoriju) Žžž-bums!

Dombrovskis ieiet salonā.

Dombrovskis: Ē-ē… Dāmas un kungi! Mums ir ē-ē… Kritisks degvielas deficīts.
Kargins: Я хочу выйти!
Krasovickis: И я тоже.
Godmanis: (Karginam) Kad es atļaušu, tad arī kāpsi. Skaidrs?

Kargins uzmet lūpu un apklust.

Godmanis: (Dombrovskim) Nu, ko? Zvans draugam?
Dombrovskis: Kādam draugam?
Godmanis: Grifitam no starptautiskajiem uzpildītājiem, protams.

Dombrovskis domīgs atvāž mobilo.

Dombrovskis: Hallo, Mark!
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia. How are you?
Grifits: Hi, Valdis. I’m well. And what ‘bout you?
Dombrovskis: I’m on plane. Running out of fuel. Total deficit.
Grifits: Fucking sad thing, Valdis. Anyway, you were good man. I’ll miss you.
Dombrovskis: I’m not gonna die, Mark!
Grifits: (Ieinteresēti) Really?
Dombrovskis: I just need fuel. Would you borrow some?
Grifits: Good question, Valdis. I need to talk with Johannes Mueller. But anyway first thing you should do is to reduce your weight.
Dombrovskis: Why? I think I’m slim enough.
Grifits: Not yours, you stupid asshole, airplanes weight!
Dombrovskis: Ough, sorry. I see… But how!
Grifits: Throw some people out! I’ll call you later.

Dombrovskis aizvāž mobilo.

Godmanis: Nu?
Dombrovskis: Jāsamazin svars. Kādu vajadzēs izmest.

Ienāk Repše.

Repše: Davai, izmetam visus penšus!
Dombrovskis: (Uzrunā salonu) Pensionāri ir?

Klusums.

Pliners: (Pēc brīža) Kur tu muļkus mekle?
Emsis: Te pensionāru nav. Visi rukā divdesmit četras stundas diennaktī.
Šķēle: (Repšem) Kas pie stūres?
Repše: Nomierinies! Autopilots.
Šķēle: Tūlīt pa kupri norausies, autopilot. Lasies ka uz kabīni!

Repše aiziet.

Šķēle: (Karginam un Krasovickim) Nu, brāļi Parekši. Kurš te gribēja izkāpt?
Kargins: Отстань, антисемит!
Krasovickis: Нацист!

Dombrovskis atrauj avārijas izeju.

Godmanis: (Karginam un Krasovickim) Nu?
Kargins: Нет!
Krasovickis: Нет!

Godmanis izvelk no kabatas divlatnieku un izmet atvērtajā izejā. Kargins un Krasovickis grūstīdamies steidz pie izejas un metas pakaļ divlatniekam.

Godmanis: Tā. Vēl kāds?
Bemhens: Paklau, Ivar! Varbūt izmetam bezbiļetniekus?
Šlesers: Davai, Leon! Fas! Pirmo izmet šito! (Rāda uz Maizīti)
Maizītis: (Lepni) Man ir biļete.
Šķēle: (Maizītim) Būs jau labi, būs jau labi. Neviens tevi nemetīs, Janka. Labāk paskaties kāda panorāma! (Norāda uz atvērto izeju)

Maizītis lieliskā skata aizgrābts pieiet un izbāž galvu. Šķēle iedod Maizītim pendeli. Maizītis bļaudams izkrīt tukšumā.

Šķēle: (Pagriežas pret salonu) Jūs taču redzējāt – viņš pats izleca. Žēl, labs cilvēks bija.

Bemhens izvelk no azotes biļešu kontroles aparātu un sāk apstaigāt salonu. Biļešu nevienam nav, taču visi atpērkas ar piecīšiem un paliek savās vietās. Pienāk Dombrovska kārta.

Bemhens: Jūsu biļetīti.
Dombrovskis: Nu, Leon, nu ko tu?
Bemhens: Nav biļetītes, dod piecīti!
Dombrovskis: Pieprasu administratīvo protokolu!
Bemhens: (Rāda uz izeju) Re, kur tavs protokols nupat aizgāja. Ej, ķer!
Dombrovskis: Man ir tiesības…
Bemhens: (Pārtrauc Dombrovski) …Izkāpt. Tādas tiesības tev ir. Taisies!

Iezvanās Dombrovska mobilais.

Grifits: Hi, Valdis. Did you throw somebody out?
Dombrovskis: Yes, we did. A couple is gone.
Grifits: Good. Keep throwing! By the way, what’s your destination?
Dombrovskis: (brīdi domā) Fuck! Have no idea. I just need fuel.
Grifits: We can’t help if you dunno your destination. Make your plan, draw roadmap and then call. Understand?
Dombrovskis: Mark, please!…

Tālrunī ieskanas bezcerīgi pīkstieni. Dombrovskis paskatās uz salonu.

Dombrovskis: Kāds zin, kurp mēs lidojam? Kāds ir mūsu ceļamērķis?
Šķēle: Tā jau es domāju – kompetence nulle. Labi, ka man ir plāns.

Atkal ienāk Repše.

Repše: Zinām mēs tavus plānus.
Šķēle: Tev pat tik daudz nav, aunapiere.
Repše: Toties es esmu godīgs.
Šķēle: Laikam dēļ tava lielā godīguma mēs te virs Rāzna riņķojam un kurinām zupu pa tukšo? Ej atpakaļ pie stūres!
Repše: (Aizvainots) Es varbūt te no tēvzemes atvados. (Aiziet)
Šķēle: Laižam uz Gērnsiju. Man tur viss ir sakārtos. Dzīvosim kā nieres. (Seko Repšem uz pilotu kabīni)

Dombrovskis aizcērt avārijas lūku, parāda Bemhenam mēli un arī iet uz pilotu kabīni.

Šķēle ieslēdz ārējo sakaru ierīci.

Šķēle: Guernsey! Guernsey! This is the Board Number One. The best people of Latvia. Come in!
Gērnsijas dispečers: Gauja… Ē… Andri, tu?
Šķēle: (Atplaukst) Nu, protams, vecais! Mēs te lidojam šurpu turpu. Dodi nosēšanos! (Triumfējoši pagriežas pret Dombrovski un Repši) Nu, ko es teicu? Letiņi tagad ir visur. Mūs jau gaida ar šokolādi un ziediem.
Gērnsijas dispečers: Sorī, Andža, pie mums migla, vētra, sniegs, krusa, orkāns un zemestrīce. Lidosta slēgta. Čau!
Repše: Po! Es nosēdināšu.
Gērnsijas dispečers: Nupat saņēmām ziņu, ka sala grimst un to pārklāj milzu cunami. Ar Dievu, tautieši!
Šķēle: Nekas, nekas. Vēl jau ir Anglija. Heathrow, Come in!
Hītrovas dispečers: Nekādā ziņā. Mums ir karastāvoklis ar Islandi britu investoru zaudējumu dēļ. Un vulkāna dēļ arī. Jebkura ārvalstu lidmašīna tiks nekavējoties notriekta. Lidojiet citur!
Šķēle: Tātad Islande arī atkrīt… Īrija?
Dublinas dispečers: Tu vai ta nedzirdēji? Karš! Nekādas nosēšanās te nebūs.
Šķēle: (Vīlies) Blā, visur tie reņģēdāji. Skauģi riebīgie. Sliņķi un nodevēji!

Ienāk Šlesers.

Šlesers: Nu, kas i? Nesanāk?
Šķēle: Tautiešu pilna pasaule. Visi sūta mūs trīs lidostas tālāk.
Šlesers: Nekas troļļi paņems. Tie ir savējie.
Oslo dispečers: Sveiks, Ainār! Un ar Dievu! Visas Norvēģijas lidostas slēgtas uz ikgadējo inventarizāciju. Sorī.
Šlesers: (Nedroši) Stokholma?
Arlandas dispečers: Kuru vārdu no „ej dillēs” tu nesaprati?

Ienāk Stendzenieks.

Šlesers: (Stendzeniekam) Eu, kaut kas neklapē. Viņi mani vairs nemīl.
Stendzenieks: Nekas. Nobliezīsim kārtīgu kampaņu, iemīlēs atkal.
Šlesers: Tu laikam visu saprātu koksā esi izšņaucis. Kāda kampaņa? Mēs tūlīt avarēsim!
Stendzenieks: Apsoli katram dispečeram pa lidostai un desmit miljonus pasažieru gadā!
Šlesers: Laba doma! (Noliecas pie sakaru ierīces) Visiem! Visiem! Visiem! Lidosta ar simtu miljonu pasažieru par skrejceļu!
Dispečeru koris: Aizver muti!

Ienāk Līdaka.

Līdaka: (Nikni pūšot ūsās) Kurš nospēra manu tekstu?

Šlesers iekrauj Līdakam pa seju. Līdaka noskurinās un nokož Šleseram ausi. Šlesers sāk raudāt un, turēdams asiņojošo vaigu, aiziet pie sievas un sakņūp tās klēpī.

Šlesere: Nekas, nekas, Aināriņ. Kristus arī cieta.
Šlesers: (Čukstus, elsodams) Aizver muti!

Līdaka seko un garāmejot iespļauj ar Šlesera ausi Kalvītim. Kalvītis miegā glāsta ausi.

Kalvītis: (Murrājot) Ēzeļa auss…

Salonā Slakterim iezvanās mobilais.

Slakteris: Jā?
Telefons: Hallo, Mr.Slaughter! This is Jennifer Ryan, Bloomberg TV. Can I have a word with you?
Slakteris: Of kors. Ēē… Ai em tok viz jū.
Telefons: What’s happening with your airplane?
Slakteris: Ēē… Nasing spešel, ai sink.
Telefons: Is that truth that it’s about to crash due to critical fuel deficit?
Slakteris: Ai sink it bī okei. Vi vill bī verī… ēē… taupīgi.
Telefons: Thank you, Mr.Slaughter, and have a good crash!

Pamostas Kalvītis.

Kalvītis: Eu, a kad baros?
Ķirsons: Točna, moš iekožam? Man te ir šādi tādi krājumi ceļam. Un šmiga arī ir.
Lipmans: Davai, Gunār! Sen bij laiks. Olē! Olē!

Ķirsons salej visiem no spaiņa zupu, iedod pa maizes riecienam un piepilda glāzes ar kandžu. Pievienojas Šķēle un Stendzenieks.

Šķēle: (Paceļ glāzi) Nu!… Tad par labu lidmašīnu!
Visi korī: Par labu lidmašīnu!

Visi iztukšo glāzes un sāk ēst zupu. Kalvītis paēd pirmais un aizmieg.

Ienāk Dombrovskis un zvana pa mobilo.

Dombrovskis: Hallo, Mark?
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia.
Grifits: Which one?
Dombrovskis: We talked minutes ago. About fuel. That Valdis!
Grifits: Ouch! Do you mean that one with a flat nose?
Dombrovskis: What!?
Grifits: Like ornithorhynchus.
Dombrovskis: What!?

Klausulē atskan histēriski smiekli un saruna pārtrūkst.

Dombrovskis: (Skumji) Degvielas nebūs.
Šlesers: (Viebdamies, bet vīrišķīgi pārvarēdams sāpes) Paši nopelnīsim!
Kristovskis: Varbūt ej atpūties?
Šlesers: Nerausties! Sarīkosim te kazīni ar bordeli. Tūristi no garām lidojošām ļotenēm nāks bariem atstāt savu naudu. Nopirksim degvielu un vēl kabatas naudai sanāks.
Kantāne: Un kas tad tajā bordelī strādās? Tava Inesīte, vai?
Šlesers: Inesi liec mierā! Ģimene ir svēta. Kas te citu bābu trūkst? Kaut vai Solvita. Paskat, kāda ugunīga dāma! … Un jūs pārējās grezeles arī iesiet lietā. Uztaisīsim katalogu ar rentgeniem. Sievietes skaistums nāk no iekšām, tak što – gatavojieties, dzeriet bārija putriņu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Nu es jau nezinu, Ainār, vai tā būs labi.
Muižniece: Tava ģimene svēta, jā? A par pārējām nospļauties, jā? Skuju tev! Nebūs bordeļa.
Šlesers: (Sagumst) Stulbie ņaudētāji. Nekas viņiem nav labi.
Šķēle: Mēs varētu devalvēt metru. Tā mēs varētu tālāk aizlidot un arī kritiens būtu zemāks.
Rimšēvičs: Es tūlīt tevi pašu devalvēšu! (Pamāj avārijas izejas virzienā)
Šķēle: Duraks.
Kristovskis: Kungi nestrīdieties! Vienotībā spēks. Un visiem armijas disciplīnu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Ak, Ģirtvaldi, tu esi tik seksīgs, kad dusmojies.

Zatlers pieceļas kājās.

Zatlers: Nu, ko? … Noskaitīsim kopīgi tēvreizi, nožēlosim grēkus…
Jurkāns: (Ļauni smīnot) Kauli! Kauli!
Ušakovs: Man ir savs variants!
Tabūns: (Pagriežas pret Ušakovu un sarauc degunu) Vai tur kāds palaida gaisu?
Pliners: Tu, nacikis, aizver muti!
Līdaka: (Ļoti nikns) Bitīt matos! Te autortiesības kāds vispār ievēro?
Kabanovs: Айзвэр муты!
Līdaka: (Atvēzējas) Tu, dzīvnieks…
Zatlers: Mieru, kungi, mieru! Uzklausīsim, kas Nilam sakāms.
Ušakovs: Laižam uz Maskavu! Man Puķins koriš, viss bus pačotna.
Šlesers: Vo, točna! Nils – galva. Ej, sazinies ar Domoģedovo!

Ušakovs aiziet uz kabīni un ieslēdz sakarus.

Ušakovs: Домодедово, это борт Ушакова. Дай посадку! Прием!
Krievu dispečers: Кто такой? Почему не знаю?
Ušakovs: Спроси у Путина!
Krievu dispečers: Минуточку! (Uz brīdi izzūd no ētera, tad atjaunojas) Москва закрыта. Смоленск открыт, но там туман.
Ušakovs: Упаси, Боже! Только не Смоленск!
Krievu dispečers: Тогда Хабаровск.
Ušakovs: Помилуйте! Мы не дотянем!
Krievu dispečers: Дозаправка в Новосибирске. Конец связи.

Ušakovs satriekts noliek austiņas ar mikrofonu.

Ušakovs: Habarovska! Sibīrija!

Ienāk Pliners.

Pliners: Ņekas. Tur blakus Birobidžan, man tur radi dzivo.

Pēc dažām stundām Lidmašīna nolaižas Novosibirskā. Piebrauc degvielas uzpildes mašīna. Lidmašīnu ielenc karavīri ar automātiem un lidlaukā tiek izripināts senils zenītlielgabals un notēmēts uz lidmašīnu. Priekšā iznāk virsnieks ar ruporu.

Virsnieks: Эй, фашисты! Чтобы понятно было – борт не покидать! Будете дергаться – замочим на хрен.

Zatlers: (Pie sevis) Biju cerējis uz laipnāku sagaidīšanu.
Pliners: A kam tu te vajadzigs?
Zatlers: (Indīgi) Un tu?

Ušakovs zvana Putinam.

Ušakovs: Володя, это я – Ушаков. Забери меня от суда!
Putins: Извини, братэлло, ты нам больше не нужен.
Ušakovs: А как же мир, дружба, жвачка?
Putins: Это не наш метод. Отвали!

Saruna pārtrūkst. Ušakovs zaudē samaņu.

Pēc brīža dagvielas mašīna nobrauc malā. Repše iedarbina dzinējus un lidmašīna atkal aiziet gaisā. Visi drūmi klusē.

Pēc četrām stundām iečerkstas sakaru ierīce.

Habarovskas dispečers: Ну чё, гансы! Хабаровск закрыт. Ваш курс – Магадан.

KategorijasFor Fun

Par demogrāfiju!

2010/12/29 Komentēt

2009. gada pašvaldības vēlēšanas Latvijā

2010/12/29 Komentēt

Labējie un Kreisie

2010/12/23 2 komentāri

Latvijā pamanāma tipiska kļūda dalīt Labējos un Kreisos pēc nacionālās piederības. Ja latvieši – tātad Labējie, ja krievi, tātad Kreisie! Patiesību sakot, Latvijā nav nedz īstu labējo, nedz kreiso! Es Labējos un Kreisos iedalītu tā:

Labējie – Uzmanības centrā ir vietēji uzņēmēji, vietējā kultūra, valsts ekonomiskā brīvība. Uzsvars uz biznesu, konkurenci, zemiem nodokļiem biznesam. Labējos tradicionāli veido sabiedrības krējums, vietējie uzņēmēji, ražotāji, zinātnieki, juristi, kultūras darbinieki. Cīnās par savas valsts uzņēmējdarbību, cīnās par vietējo uzņēmēju konkurētspēju attiecībā pret ārvalstu. Pārstāv nacionālās intereses ne tikai dziesmu svētku rīkošanā, bet arī aizstāvot Latvijas intereses starptautiskajā laukā. Uzmanības centrā ir vietējie uzņēmumi, viņu konkurētspēja, atbalsts viņiem. Ja Latvijas valdībā būtu īsti Labējie, tad valsts pasūtījumos uzvarētu tikai Latvijas uzņēmumi un Latvijas ražojumi. Skolas lietotu tikai Latvijā ražotās burtnīcas (neatkarīgi no to kvalitātes vai cenas), ministrijās tikai Latvijā ražotie galdi, krēsli u.t.t. Arī kultūrā – akcents uz vietējo kultūru. Pašlaik īsts labējo piemērs kultūras dzīvē ir Krievija. Ar likumu un nodokļu palīdzību viņi ir gandrīz izskauduši amerikāņu filmas un viņu kinoteātros pārsvarā rāda Krievijas filmas. Nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, taču nodokļu slogs uz masu, patēriņu.

Kreisie – uzmanības centrā sociālā sfēra, cilvēks, darbinieks, multikultūra, vienlīdzība. Uzsvars uz darba ņēmēju, sociāli maznodrošināto aizsardzību, sabiedrības noslāņošanās mazināšanu. Kreisie tradicionāli veidojas no arodbiedrību pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām. Cīnās par darbinieku tiesībām un apstākļiem, par pensijām, jaunajām māmiņām, veselības aprūpi, sociālo aprūpi. Te nebūs svarīgi, kur ražotas burtnīcas skolām, bet izvēles kritērijs būs tās atbilstība vajadzībām, cenai. Tāpat arī galdi ministrijās noteikti ka nebūs labāki par parasto darbinieku galdiem, jo tiem ir jāpilda sava funkcija nevis jāizrādās. Par kultūru – uzmanība uz kultūras dažādību, nediskriminēšanu. Kreisie atbalstīs gan Pareizticīgo baznīcas būvniecību, gan Mošejas būvniecību. Nodokļu atvieglojumi nabadzīgajiem un lieli nodokļi bagātajiem!

Ir labi, ja šīs abas politikas mijiedarbojas, mainās ik pa 10 gadiem. Pēc tam, kad esam uzlabojuši uzņēmējdarbību un kļuvuši bagātāki, var pievērsties sociālajām vajadzībām. Pēc tam atkal pievērsties uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Abas politikas reizē neizdosies realizēt. Budžets ir viens. Jālemj uz kuru kārti likt!

Ir vēl komunisti – pretenzijas pret brīvā tirgus ekonomiku, liberāļi – iebilst pret jebkādiem ierobežojumiem, valda džungļu likumi. Nacionālisti – iebilst pret cittautiešu tiesībām, vēlas īpašas privilēģijas savas tautas pārstāvjiem.

Par Latvijas politiskajiem spēkiem. Vārdos visus var pieskaitīt pie Kreisajiem – runā par pensionāru atbalstu, sociālo aizsardzību. Uz šādām runām arī visbiežāk uzķeras vēlētāji. Darbi gan reti atbilst runātajam. Arī par īstiem labējiem nevienu nenosauksi, nu kur tad ir tas atbalsts vietējiem uzņēmējiem?

Ja pasktamies nesenajā pagātnē, tad mūs drīzāk ir vadījuši Liberāļi. Tirgus ir atvērts jebkādiem ārvalstu ienācējiem, visi ierobežojumi vai aizsardzības pasākumi ir atcelti. Taču sociālā aizsardzība arī nav tikusi nekur tālu. Pārsvarā tiek apgalvots, ka tirgus pats par sevi sakārtosies un nekāds regulējums nav nepieciešams. Un liberāļiem šī politika arī veiksmīgi darbojusies korupcijas aizsegam. Kā var izskaidrot, ka valsts pasūtījumos uzvar ārvalstu uzņēmumi par dārgu cenu? Tas neatbilst nedz Labējo nedz Kreiso politikai!

Un Latvijas kreisie? Kur tad ir tas atbalsts multikulturālismam vai darba ņēmēju tiesībām? Pārsvarā kūrē krievu nacionālistu intereses. Arī korupcijas līmenis nav zems un konkursos arī vinnē ārvalstu (šoreiz Krievijas) uzņēmumi nevis vietējie.

Atbilde ir tāda, ka Latvijas politiku vada Liberāļi. Pēdējā laikā gan bieži var dzirdēt frāzes par atbalstu eksportam, par atbalstu vietējiem uzņēmējiem, par konkurētspējas pacelšanu. Tas tā kā ļauj cerīgi skatīties uz veiksmīgas īstas Labējās politikas veidošanos. Taču sagrauj cerības īstiem Kreisajiem. Diez vai tuvākajos gados būs lielākas pensijas, labākas slimnīcas vai skolas vērstas uz indivīdu.

Kas es esmu un ko te daru?

2010/12/23 2 komentāri

Es esmu TrakaisSeetnieX (īsāk TSX) kaķis, vai saīsinot – tsxcat! Kamēr TSX nodarbojas ar aizdomīgu darbību veikšana, paranormālu parādību izraisīšana, Rīgas vēju savaņģošana un vada ielu tīrības revolūciju, es sēžu te pie datora – pareizāk sakot, esmu apritinājies ap viņa lampu un domāju vispasaulīgas lietas.

Man visvairāk interesē Vēsture (gan Latvijas, gan latviešu, gan arī pasaules), Ekonomika, Ģeogrāfija un Politika. Un visvairāk interesē tieši šo visu zinātņu mijiedarbība. Tā vislabāk var atbildēt uz jautājumiem par to, kur mēs pašlaik esam, un kāpēc viss ir tieši tā kā pašlaik, nevis citādi? Ārpus pasaulīgām domām, man ļoti patīk humors. Dažkārt melnais humors, tāpēc tam arī atradīsies sava vieta manā blogā 🙂
Kaut kad būs arī mans foto, bet pašlaik lai ir TSX raksturojošs foto!

Nu tad – ceru, ka patiks un būs interesanti ne tikai man 🙂

KategorijasPar tsxcat Birkas:, ,